Aktualitātes

7. maijā, svinīgajā Tieslietu sistēmas apbalvošanas ceremonijā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā pasniegti Tieslietu sistēmas augstākie apbalvojumi - Goda zīmes. III pakāpes Goda zīmi par priekšzīmīgu, godīgu un radošu darba pienākumu izpildi tieslietu jomā saņēma Kurzemes apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Ivetta Kalugina.III pakāpes Goda zīmi par priekšzīmīgu, godīgu un radošu darba pienākumu izpildi tieslietu jomā saņēma Latgales apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Gaida Rutkovska.I pakāpes Goda zīmi par izcilu mūža ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā Latvijā un pasaulē saņēma Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja vietniece, zvērināta tiesu izpildītāja Iveta Kruka.Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome visas kolēģijas vārdā sirsnīgi sveic ar augstā apbalvojuma saņemšanu!Foto: Tieslietu ministrija
.jpg)
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumu Nr.444 “Zvērināta tiesu izpildītāja veiktās dokumentu piegādes noteikumi” 4.1.2. apakšpunktu (redakcijā, kas spēkā no 2025. gada 1. maija)iesniedzējs var iesniegumā par dokumentu piegādi norādīt adresi vai elektroniskā pasta adresi, uz kuru piegādājams dokuments, vai izteikt lūgumu dokumentu nosūtīt uz adresāta oficiālo elektronisko adresi.Tā kā elektroniskā pasta adresei un oficiālajai elektroniskajai adresei atšķirībā no faktiskās adreses nav piesaistes konkrētam zvērināta tiesu izpildītāja iecirknim, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome 2025. gada 23. aprīļa sēdē lēma, ka piekritība šādos gadījumos nosakāma pēc adresāta faktiskās adreses.

Šodien, 17. aprīlī, solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus amatapienākumus tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei deva Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. 81 zvērināta tiesuizpildītāja Andra Spores palīgs Jānis Edijs Freijs. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome sveic jauno palīgu arapstiprināšanu amatā!Foto: Tieslietu ministrija
Latvijas Zvērinātu tiesu
izpildītāju padome vērš uzmanību, ka saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Ministru
kabineta 2020. gada 1. decembra noteikumos Nr.721 “Noteikumi par zvērinātu
tiesu izpildītāju skaitu, viņu amata vietām, iecirkņiem un to robežām” ir
likvidēts vakantais Rīgas apgabaltiesas iecirknis Nr.41.
Šī iecirkņa lietas
nodotas Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.81 zvērināta tiesu izpildītāja Andra
Spores lietvedībā, bet Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.41 depozīta konts Valsts
kasē ir slēgts. Ievērojot minēto, turpmāk visi naudas līdzekļi maksājami uz Rīgas
apgabaltiesas iecirkņa Nr.81 zvērināta tiesu izpildītāja Andra Spores depozīta
kontu Nr. LV88TREL919903100200B.
Informācija medijiem
2025. gada 31. martā
2024. gadā par 19 % pieaudzis atgūto parādu skaits, tostarp
atgūti vairāk nekā 10 miljoni eiro uzturlīdzekļu
2024. gadā tiesu izpildītāji valsts un citu
aizskarto pušu interesēs kopumā atguva 328 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar
2023. gadu ir pieaugums par 52 miljoniem eiro jeb gandrīz 19 %. Tostarp 2024.
gadā tiesu izpildītāji Uzturlīdzekļu garantijas fonda labā atguva vairāk nekā
10 miljonus eiro.
Lielāko atgūto naudas līdzekļu apmēru veidoja
civillietas, kur kopumā atgūti vairāk nekā 295 miljoni eiro, administratīvo
pārkāpumu lietās atgūti vairāk nekā 12 miljoni eiro, savukārt krimināllietās aizvadītajā
gadā kopumā izdevies atgūt 20 miljonus eiro.
2024. gadā kopējais darba apjoms tiesu izpildītājiem
salīdzinājumā ar 2023. gadu nedaudz palielinājās – piespiedu izpildei nodoto
izpildu dokumentu skaits pieauga par gandrīz 16 % jeb 26 000, kopumā sasniedzot
187 tūkstošus izpildu dokumentu.
2024. gadā administratīvo pārkāpumu lietas veidoja vairāk
nekā pusi jeb gandrīz 51 % no visām tiesu izpildītājiem nodotajām piespiedu
izpildes lietām. Otra lielākā kategorija bija civillietas, kas veidoja 46 % no
visiem piespiedu izpildei nodotajiem nolēmumiem, savukārt piespiedu izpildei
nodoto krimināllietu īpatsvars bija tikai 3 %.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris
Spore: “Ik gadu piespiedu kārtā atgūto līdzekļu apjoms apliecina, ka tiesu
izpildītāju darbs ir būtisks instruments tiesu nolēmumu izpildes nodrošināšanā
un sabiedrības interešu aizsardzībā. Tiesu izpildītāju pārziņā nonāk lietas,
kurās atlīdzību nav izdevies atgūt labprātīgā ceļā, tāpēc nav brīnums, ka
lielāko lietu skaitu veido administratīvo pārkāpumu lietas. Tie pārsvarā ir
pārkāpumi par salīdzinoši nelielām summām, no kuru nomaksas un līdz ar to arī
no soda neizbēgamības, parādnieki cenšas izvairīties dažādu personīgu apsvērumu
dēļ. Savukārt laika ziņā lielāko darba apjomu un arī atgūto līdzekļu ziņā
lielāko īpatsvaru summāri veido civillietas. Tostarp īpaši nozīmīgs ir darbs
pie uzturlīdzekļu piedziņas, kas tieši ietekmē ģimeņu un bērnu labklājību.”
Papildus parādu piedziņas prasībām civillietās,
administratīvajās un krimināllietās, kā arī uzturlīdzekļu piedziņas lietās,
tiesu izpildītāju lietvedībā nonāk prasības arī par darba samaksas piedziņu,
ārvalsts nolēmumu izpildi un šķīrējtiesas spriedumu izpildi.
Tiesu izpildītāji ir valsts
amatpersonas, kuru pienākums ir panākt tiesu spriedumu izpildi aizskartās
puses, valsts un sabiedrības interesēs. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju
padomes pienākums ir rūpēties par nozares pārstāvju profesionalitāti un publiski
pārstāvēt viņu viedokli. Papildu
informācija:
Jānis Basevičs,
sabiedrisko
attiecību konsultants
Mob.
tel.: 26414312
E-pasts: [email protected]
www.lzti.lv
facebook.com/LZTI