Biežāk uzdotie jautājumi

Lai kļūtu par tiesu izpildītāju un tādējādi iedzīvotājiem visā valstī būtu nodrošināta vienlīdzīga iespēja vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja izpildīt viņa rīcībā esošos izpildu dokumentus, tiek rīkoti zvērināta tiesu izpildītāja eksāmeni.

Tieslietu ministrija un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir atbildīgās iestādes par zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena rīkošanu. Parasti zvērināta tiesu izpildītāja eksāmens tiek rīkots ne retāk kā vienu reizi gadā. Tieslietu ministrs eksāmena dienu izsludina oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vismaz mēnesi pirms eksāmena. Pēc šīs publikācijas mēs (LZTIP) savā mājas lapā publicējam eksāmena norises dienu.

Pretendentam nepieciešamas zināšanas dažādās jomās: vispārējā tiesību teorija;  konstitucionālās tiesības; administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības; Tiesu izpildītāju likums un no tā izrietošie normatīvie akti; civiltiesības un civilprocesa tiesības; finanšu un nodokļu tiesības; darba tiesības; jūras tiesības; komerctiesības; starptautiskā civilprocesuālā un kriminālprocesuālā sadarbība; lietvedība un arhīvniecība.

Vairāk informācija "Tiesu izpildītāju likumā".

Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs ir zvērināta tiesu izpildītāja darbinieks, kas vismaz gadu ir nostrādājis šī zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidāta amatā un kuru tieslietu ministrs pēc zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena nokārtošanas un pozitīva Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes novērtējuma saņemšanas ir apstiprinājis zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā.

Par zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidātu var būt persona, kas:

• sasniegusi divdesmit viena gada vecumu;
  
• ir Latvijas Republikas pilsonis;
  
• prot valsts valodu augstākajā līmenī;
• pēc akreditētas studiju programmas apguves ieguvusi otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē vai tiesību maģistra studiju programmā un jurista kvalifikāciju vai apgūst tiesību zinātnes šādā programmā.

Par zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidātu nevar būt Tiesu izpildītāju likuma 13. panta 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētās personas. Tātad par zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidātu, piemēram, nevar apstiprināt personu, kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu.

Personu zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidāta amatā apstiprina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, pamatojoties uz šīs personas darba devēja – zvērināta tiesu izpildītāja – priekšlikumu. Pēc apstiprināšanas zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidāta amatā palīga kandidāts sagatavojas zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību veikšanai, darbojoties zvērināta tiesu izpildītāja vadībā un izpildot atsevišķus uzdevumus zvērināta tiesu izpildītāja uzraudzībā.

Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs var aizvietot zvērinātu tiesu izpildītāju viņa atvaļinājuma un slimības laikā. Aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju, palīgs veic visas zvērināta tiesu izpildītāja funkcijas.

Pārējā laikā ar katrā konkrētā lietā izsniegtu zvērināta tiesu izpildītāja atļauju zvērināta tiesu izpildītāja palīgam ir tiesības:

• veikt amata darbības, lai nodrošinātu tiesas un citu institūciju un amatpersonu nolēmumu izpildi, izņemot lēmuma pieņemšanu par izpildu lietvedības izbeigšanu, kā arī parādnieka kustamās mantas vai nekustamā īpašuma izsoles noturēšanu;
• piegādāt tiesas pavēstes un citus dokumentus;
• veikt mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā.

Personu sūdzības par zvērinātu tiesu izpildītāju vai to palīgu pieļautajiem disciplinārajiem pārkāpumiem izskata Tieslietu ministrija un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, 

Ministrijas un padomes kompetence ir nošķirta:

Tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts vai privātpersonu interesēm.

 Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju par:

• Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu pārkāpumu;
• profesionālās ētikas normu pārkāpšanu;
• Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprinātās metodikas neievērošanu;
• citu ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu iekšējo normatīvo aktu, piemēram, padomes metodisko norādījumu, pārkāpumu.

Ne tieslietu ministrs, ne Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome uz personas sūdzības pamata nav tiesīgi apturēt vai atlikt izpildu darbības. Tiesības pieņemt lēmumu par izpildu darbību atlikšanu konkrētā izpildu lietā ir tikai zvērinātam tiesu izpildītājam vai tiesai, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā izskatot sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām.

Gan tieslietu ministrs, gan Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ierosināto disciplinārlietu nodod izskatīšanai zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisijai.

Disciplinārlietu komisija sastāv no:

• 2 Tieslietu ministrijas pārstāvjiem;
• 2 zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē ievēlētiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem;
• 1 Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkota Augstākās tiesas tiesneša.

Disciplinārlietu komisija var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

• izbeigt disciplinārlietu;
• nepiemērot disciplinārsodu un lēmumu nosūtīt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, lai tā izskaidrotu zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību;
• uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam disciplinārsodu;
• ierosināt tieslietu ministram atcelt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata.

Disciplinārsoda veidi:

• piezīme;
• rājiens;
• naudas sods no 150 līdz 5000 EUR apmērā;
• atcelšana no amata.

Ko zvērināti tiesu izpildītāji pārdod elektroniskās izsolēs?

Zvērināti tiesu izpildītāji elektroniskās izsolēs pārdod nekustamo īpašumu, uz kuru piedziņa tiek vērsta izpildu lietvedības ietvaros, kuru tiesa ar savu nolēmumu noteikusi pārdot izsolē vai kurš atzīts par bezmantinieku mantu un ir apgrūtināts ar mantojuma atstājēja parādiem. No 2018. gada vidus elektroniskās izsolēs tiek pārdota arī kustamā manta, piemēram, transportlīdzekļi un sabiedrību kapitāldaļas.

Kur atrodamas zvērinātu tiesu izpildītāju rīkotās elektroniskās izsoles?

Visas zvērinātu tiesu izpildītāju elektroniskās izsoles tiek rīkotas Elektronisko izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv/. Elektronisko izsoļu vietne ir Izpildu lietu reģistra modulis. Tās turētāja un darbības nodrošinātāja ir Tiesu administrācija. Pieteikties dalībai elektroniskā izsolē var tikai personas, kas ir reģistrējušās Elektronisko izsoļu vietnes Izsoļu dalībnieku reģistrā.

Kā reģistrēties Izsoļu dalībnieku reģistrā?

Persona var reģistrēties:

• PATI, identificējoties ar kādu no www.latvija.lv piedāvātajiem līdzekļiem (eID karti, elektroniskā paraksta viedkarti e-ME vai internetbanku).

Ja norādīto identificēšanās līdzekļu nav -

• VĒRŠOTIES KLĀTIENĒ pie jebkura zvērināta tiesu izpildītāja un uzrādot derīgu personu apliecinošu dokumentu. Ziņas par personu reģistrā ievada zvērināts tiesu izpildītājs un nosūta uz personas e-pasta adresi lietotājvārdu un paroli. Personai 24 h laikā ar šo paroli jāautentificējas Elektronisko izsoļu vietnē, jāpiekrīt vietnes lietošanas noteikumiem un jānomaina parole. Ja tas netiek izdarīts, piekļuve šī lietotāja kontam automātiski tiek bloķēta.

Izsoļu dalībnieku reģistrā personai jāreģistrējas tikai vienreiz. Reģistrēšanās neuzliek personai par pienākumu pieteikties dalībai kādā no izsolēm.

Kā pieteikties dalībai izsolē?

Pieteikties dalībai izsolē var tikai Izsoļu dalībnieku reģistrā reģistrēta persona un tikai, izmantojot savu lietotāja kontu (profilu) Elektronisko izsoļu vietnē.

Pieteikšanās termiņš:

• Nekustamā īpašuma izsolē – 20 dienas no izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma;
• Kustamās mantas izsolē – 10 dienas no izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma. Ja kustamās mantas novērtējums ir 10 000 euro vai vairāk, tad 20 dienas no izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma.
  

Personu ērtībai Elektronisko izsoļu vietnē pie katra sludinājuma ir norādīts datums, līdz kuram personas var pieteikties dalībai attiecīgajā izsolē.

Lai persona tiktu pielaista dalībai izsolē, tai ir jāveic divi obligātie maksājumi:

• Nekustamā īpašuma izsolē - izsoles nodrošinājums 10% apmērā no izsolāmā īpašuma novērtējuma jāieskaita zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā un maksa par dalību e-izsolē 20 euro apmērā – jāieskaita Tiesu administrācijas kontā;
• Kustamās mantas izsolē – izsoles nodrošinājums 10% apmērā no pārdodamās lietas novērtējuma jāieskaita zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā un maksa par dalību e-izsolē 5 euro apmērā (ja kustamās mantas novērtējums ir mazāks nekā 10 000 euro) vai 10 euro apmērā (ja kustamās mantas novērtējums ir 10 000 euro vai vairāk) – jāieskaita Tiesu administrācijas kontā.

Maksāšanas veidi:

• tiešsaistē Elektronisko izsoļu vietnē, izmantojot www.latvija.lv piedāvātos maksāšanas rīkus vai
• izdrukājot Elektronisko izsoļu vietnes ģenerētos rēķinus un apmaksājot tos internetbankā vai bankas filiālē. Lai personas maksājums tiktu ātri un nekļūdīgi atpazīts, maksājuma mērķī obligāti jānorāda rēķina numurs!

Jāņem vērā, ka nodrošinājumam jābūt saņemtam zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā līdz 20. dienas pl.23.59! Savukārt dalības samaksai izsolē jābūt saņemtai Tiesu administrācijas kontā līdz brīdim, kad zvērināts tiesu izpildītājs lemj par šīs personas pielaišanu dalībai izsolē. Ja maksājumi tiks saņemti vēlāk, persona dalībai izsolē netiks pielaista.

Kas nedrīkst piedalīties izsolē?

Nekustamā īpašuma izsolē - saskaņā ar Civilprocesa likuma 607. panta trešo daļu izsolē nav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas veikusi izsolāmā īpašuma novērtēšanu, kā arī zvērinātam tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Par citos normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki!

Kustamās mantas izsolē – saskaņā ar Civilprocesa likuma 586. pantu izsolē nav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas veikusi aprakstītās ķermeniskās lietas novērtēšanu,kā arī zvērinātam tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Par citos normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz izsolāmās lietas iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki!

Kas izlemj par personas autorizēšanu dalībai izsolē?

Personu pielaiž dalībai izsolē tas zvērināts tiesu izpildītājs, kurš izsludinājis izsoli. Zvērināts tiesu izpildītājs (nekustamā īpašuma izsoles gadījumā) 5 darba dienu laikā:

• pārbauda, vai persona, kas pieteikusies izsolei, nav viņš pats, parādnieks lietā, parādnieka aizbildnis vai aizgādnis vai sertificētais vērtētājs, kas veicis novērtēšanu izsolāmajam īpašumam;
• pārbauda, vai saņemti obligātie maksājumi;
• autorizē personas dalību izsolē vai atsaka autorizāciju.

Tādas pašas darbības tiesu izpildītājs veic kustamās mantas izsolē, taču persona tiek autorizēta 3 darba dienu laikā. Izņēmuma gadījumā, ja pārdodamās lietas novērtējums ir 10 000 euro vai vairāk, tad personas dalība izsolē tiek autorizēta 5 dienu laikā.

Kā notiek solīšana?

Solīt var tikai elektroniski, nospiežot attiecīgo pogu solīšanas logā, no brīža, kad attiecīgais dalībnieks ir autorizēts dalībai izsolē, līdz izsoles noslēgumam.

Solīšana sākas no izsoles sākumcenas. Solītājs nevar reģistrēt solījumu, kas:

• ir mazāks vai vienāds ar sākumcenu;
• atšķiras no izsoles soļa;
• ir mazāks vai vienāds ar iepriekš reģistrētiem solījumiem.

Reģistrētos solījumus nevar atsaukt vai mainīt. Solītājs izsoles laikā redz savas un citu solītās summas un solījuma reģistrēšanas laiku hronoloģiskā secībā, bet neredz citu solītāju vārdu, uzvārdu vai nosaukumu.

Cik ilgi norit izsole?

Nekustamā īpašuma izsole ilgst 30 dienas: no sludinājumā norādītā sākuma datuma līdz 30.dienas pl.13:00, bet ja tā iekrīt brīvdienā vai svētku dienā – nākamajā darba dienā pl.13:00. Ja pēdējo 5 minūšu laikā pirms noslēguma tiek reģistrēts solījums, izsoles laiks automātiski tiek pagarināts par 5 minūtēm.

Kustamās mantas izsole ilgst 20 dienas: no sludinājumā norādītā sākuma datuma līdz 20. dienas pl.13:00, bet ja tā iekrīt brīvdienā vai svētku dienā – nākamajā darba dienā pl.13:00 (gadījumā, ja pārdodamās lietas novērtējums ir 10 000 euro vai vairāk, tad kustamās mantas izsole ilgst 30 dienas). Ja pēdējo 5 minūšu laikā pirms noslēguma tiek reģistrēts solījums, izsoles laiks automātiski tiek pagarināts par 5 minūtēm.

Kas var pārtraukt izsoli?

Izsoli var pārtraukt zvērināts tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos. Piemēram, ja izsoles norisē konstatēti būtiski tehniski traucējumi, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, vai gadījumā, ja tiesa pieņēmusi lēmumu atlikt izpildu darbības vai apturēt izpildu lietvedību.

Izsole pārtraucama arī tajos gadījumos, ja to lūdzis piedzinējs vai ja parādnieks samaksājis visu parāda summu un sedzis sprieduma izpildes izdevumus. Ja līdz izsoles noslēgumam palikušas mazāk nekā 7 dienas, šo iemeslu dēļ izsole gan vairs nav pārtraucama.

Ko uzskata par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, un kādas ir to sekas?

Ja solīšana nav bijusi iespējama pēdējā stundā pirms izsoles noslēgšanās laikposmā, kas kopā veido vismaz 5 minūtes, izsoles ilgumu pagarina par 24 stundām.

• Ja solīšana nav bijusi iespējama pēdējās 10 minūtēs pirms izsoles noslēguma neatkarīgi no šādu traucējumu ilguma, izsoles ilgumu pagarina par 24 stundām.

• Ja solīšana nav bijusi iespējama laikposmā, kas no izsoles sākuma brīža līdz izsoles noslēguma dienas pl.12:00 kopā veido vairāk nekā 10 % no kopējā izsoles pamata laika, izsoli atzīst par nenotikušu.

• Ja par 24 stundām pagarinātajā izsolē solīšana nav bijusi iespējama laikposmā, kas no izsoles pagarināšanas brīža līdz izsoles noslēguma dienas pl.12:00 kopā veido vairāk nekā 10 % no izsoles pagarinājuma laika, izsoli atzīst par nenotikušu.

• Ja konstatēts sistēmas drošības pārkāpums, izsoli atzīst par nenotikušu.

Kas sagatavo izsoles aktu?

Izsoles aktu ģenerē Elektronisko izsoļu vietne. To nesagatavo zvērināts tiesu izpildītājs, un tas ir derīgs bez zvērināta tiesu izpildītāja paraksta. Pēc izsoles noslēguma nosolītājam elektroniski uz Izsoļu dalībnieku reģistrā reģistrētā elektronisko izsoļu vietnes lietotāja kontu nosūta paziņojumu par to, ka viņš nosolījis augstāku cenu nekā citi un ir iestājies pienākums samaksāt visu no viņa pienākošos summu.

Kas jādara nosolītājam?

Nosolītājam pēc izsoles noslēguma dienas jāsamaksā:

• Nekustamā īpašuma izsolē viena mēneša laikā:
• visa summa, ko viņš nosolījis un pievienotās vērtības nodoklis, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli;
• valsts nodeva par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;
• valsts un kancelejas nodeva, kāda normatīvajos aktos noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.
  
• Kustamās mantas izsolē:
• divu darba dienu laikā visa summa, ko viņš nosolījis un pievienotās vērtības nodoklis, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli;
• gadījumā, ja nosolītā summa pārsniedz 1420 euro, tiesu izpildītājs pēc nosolītāja lūguma var atlikt samaksu uz laiku līdz septiņām dienām;
• gadījumā, ja nosolītā summa pārsniedz 142 280 euro, tiesu izpildītājs pēc nosolītāja lūguma var atlikt samaksu uz laiku līdz 14 dienām.

Informāciju piedzinējs, parādnieks vai viņu pilnvarotās personas bez maksas var saņemt, reģistrējoties Elektronisko izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv/citi-pakalpojumi sadaļā “Citi pakalpojumi” “Manas izpildu lietas”. Pakalpojums nodrošina informāciju par izpildu lietām. Informācija par izpildu lietām vietnē var uzrādīties neprecīza.

Pakalpojums “Manas izpildu lietas” nodrošina šādu informāciju no Izpildu lietu reģistra:

• izpildu lietas numurs
• izpildu lietas reģistrācijas datums
• izpildu lietas kategorija
• tālākā virzība
• parādnieks
• piedzinējs
• izpildu dokumenta numurs
• zvērināts tiesu izpildītājs
• prasījuma būtība
• pamatparāds izpildu lietā
• parāda un sprieduma izpildes izdevumu kopsumma
• aktuālais parāda apmērs

Slēgtajām izpildu lietām (tālākās virzības statuss – “Pabeigts”, “Izpildīts ar daļēju izpildi”, “Izpildu dokuments izsniegts atpakaļ piedzinējam”, “Izpildu lietvedība izbeigta”, “Nosūtīts piedziņai pēc piekritības”) informācija par parāda un sprieduma izpildes izdevumu kopsummu un aktuālo parāda apmēru netiek rādīta.

Uzturlīdzekļu piedziņas lietām, prasības nodrošinājuma lietām un lietām, kurās nav jānorāda piedziņas summas, informācija par pamatparādu izpildu lietā, par parāda un sprieduma izpildes izdevumu kopsummu un aktuālo parāda apmēru netiek rādīta.

Informatīvs paziņojums “Iespējams, ka šajā lietā netiek rādīti aktuālie dati, informācijas precizēšanai Jūs varat sazināties ar ZTI”, neatkarīgi no tā, vai izpildu lietā ir vai nav aktualizēti dati, rādās pie visām:

• izpildu lietām, kuras ir reģistrētas pirms 2014. gada 1. janvāra
• uzturlīdzekļu piedziņas lietām
• prasības nodrošinājuma lietām

Papildus Elektronisko izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv/citi-pakalpojumi sadaļā “Citi pakalpojumi” par maksu pieejams pakalpojums “Informācijas saņemšana par izmaiņām izpildu lietās”, kurš nodrošina reģistrētam vietnes lietotājam (piedzinējam, parādniekam iespēju saņemt elektroniskus paziņojumus par izmaiņām Izpildu lietu reģistrā uz lietotāja norādīto e-pastu (informācijas monitorēšana).

Vienlaikus ņemams vērā, ka informācijai, ko piedāvā pakalpojumi “Manas izpildu lietas” un “Informācijas saņemšana par izmaiņām izpildu lietās” ir tikai informatīvs raksturs un tai nav juridiska spēka. Precīzu informāciju par izpildu lietu iespējams uzzināt tikai pie zvērināta tiesu izpildītāja, kura lietvedībā izpildu lieta atrodas.

Ar pakalpojumu lietošanas noteikumiem “Pakalpojumu “Manas izpildu lietas ” un “Informācijas monitorēšana Izpildu lietu reģistrā” noteikumi” var iepazīties Elektronisko izsoļu vietnē sadaļā “Noteikumi”.

Skatīt: https://izsoles.ta.gov.lv/noteikumi/1001

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 74. panta pirmās daļas 2. punktu fakta fiksēšana ir viena no zvērināta tiesu izpildītāja amata darbībām, kuru zvērināts tiesu izpildītājs veic pēc ieinteresētās personas lūguma.

Fakta fiksēšana ir konkrētu lietu, parādību, stāvokļa vai darbību, kas ir uztveramas ar cilvēka maņu orgāniem un pēc vajadzības nosakāmas ar speciāliem tehniskajiem līdzekļiem vai mērierīcēm, formulēšana vārdos, kas tiek ierakstīti aktā par fakta fiksēšanu.

Kad var noderēt fakta fiksēšana?

• nopludinātas telpas;
• acīmredzami nekvalitatīvi veikts remonts vai sniegts cits pakalpojums;
• liegta piekļuve īpašumam;
• jānodod vai jāpieņem manta;
• jāpierāda elektroniskā vidē izvietotas informācijas esība (e-pasta vēstule; SMS sarakste, reklāma, sludinājums, publikācija u.c.);
• radies konflikts, kura apstākļi būtu dokumentāli jāfiksē;
• jādokumentē kādas norises gaita;
• problēmas īstenot saskarsmes tiesības;
• radusies kāda cita situācija, par kuru jānodrošina pierādījumi.

Kas ir akts par fakta fiksēšanu?

Akts par fakta fiksēšanu ir rakstveida pierādījums. To var izmantot tiesā, policijā un citās valsts vai pašvaldības institūcijās, kā arī savstarpējā strīdu risināšanā, lai pierādītu savus apgalvojumus.

Kā atrast zvērinātu tiesu izpildītāju?

Faktu fiksēšanu pēc ieinteresētās personas rakstveida lūguma veic zvērināts tiesu izpildītājs, kas praktizē tās apgabaltiesas teritorijā, kurā fiksējams fakts.

Šeit var iegūt aktuālu informāciju par visu Latvijā praktizējošu zvērinātu tiesu izpildītāju prakses vietām, kontakttālruņiem, e-pastiem un pieņemšanas laikiem.

Kādus faktus var nofiksēt?

Zvērināts tiesu izpildītājs formulē vārdos un ieraksta aktā tikai to, ko pats redz, dzird vai kā savādāk uztver vai ko nolasa no mērierīču rādītājiem konkrētajā fakta fiksēšanas vietā un brīdī, piemēram, informāciju (liecības, dokumentus, tajā skaitā elektroniskajā vidē), darbību, objekta vizuālo stāvokli u.c.

Kādi ir priekšnoteikumi, lai nofiksētu faktu?

Zvērināts tiesu izpildītājs veic fakta fiksēšanu, pamatojoties uz ieinteresētās personas rakstveida iesniegumu. Iesniegumā ir jānorāda:

• kādu faktu iesniedzējs lūdz fiksēt;
• kādam mērķim fakta fiksēšana ir nepieciešama;
• formu, kādā nofiksētais fakts aktā jāatspoguļo – digitālā vai rakstveida formā;
• veidu, kādā izsniedzams akts – papīra formā vai elektroniski.

Kas ir ieinteresētā persona?

Ieinteresētā persona ir fiziska vai juridiska persona, kura pati vai ar pārstāvja palīdzību vēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja ar lūgumu nofiksēt faktu.

Kas ir fakta fiksēšanas mērķis?

Fakta fiksēšanas mērķis ir palīdzēt ieinteresētajai personai pierādīt konkrēta fakta esību. Piemēram, to, ka ieinteresētajai personai appludināts dzīvoklis. Fakta fiksēšana šādā situācijā palīdzētu pierādīt, ka appludināšana noteiktā laikā un vietā notikusi, kā arī atspoguļotu tās apmērus. Fakta fiksēšanas mērķim jābūt tiesiskam! Aizliegts fiksēt ieinteresētās personas prettiesiskas darbības.

Cik izmaksā fakta fiksēšana?   

Ieinteresētajai personai jāsedz:

• zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības takse;
• fakta fiksēšanas izdevumi.

Takses apmērs noteikts Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumu Nr.451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm” 8.2. punktā, bet nepieciešamo izdevumu apmērs nosakāms saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumiem Nr.9 “Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem”.

Papildus funkcijām nolēmumu izpildē zvērināti tiesu izpildītāji pēc ieinteresēto personu lūguma veic arī šādas Tiesu izpildītāju likuma 74. pantā uzskaitītas amata darbības:

1) piegādā tiesas pavēstes un citus dokumentus;

2) fiksē faktus;

3) veic mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā;

4) rīko publiskās izsoles;

5) vada mediāciju kā sertificēts mediators atbilstoši Mediācijas likumā paredzētajiem noteikumiem un kārtībai.

Darbību pamatā ir nevis izpildu dokuments, bet ieinteresētās personas rakstisks lūgums veikt kādu no minētajām amata darbībām. Ieinteresētā persona ir fiziska vai juridiska persona, kura pati vai ar pārstāvja palīdzību vēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja ar rakstisku lūgumu, piemēram, piegādāt dažāda veida brīdinājumus par pienākumu izpildīt saistības, par līguma laušanu u. tml.

Kā zvērināts tiesu izpildītājs piegādā tiesas pavēstes un citus dokumentus? Plašāk sadaļā.

Kas ir zvērināta tiesu izpildītāja veikta fakta fiksēšana? Plašāk sadaļā.

Kādos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs veic mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā?

Lai lūgtu zvērinātam tiesu izpildītājam sastādīt kopīgās mantas sarakstu, šāds lūgums jāizsaka abiem (vai visiem, ja tādi ir vairāki) kopīpašniekiem, jo Tiesu izpildītāju likuma 74. panta kārtībā zvērināti tiesu izpildītāji nevar veikt piespiedu darbības, tai skaitā izšķirt kādas mantas piederības strīdu.

Savukārt mantas apraksti mantojuma lietā zvērināts tiesu izpildītājs veic, sastādot aktu par mantojuma inventāra sarakstu mantojuma lietā. Šādu aktu zvērināts tiesu izpildītājs sastāda, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu un ieinteresētās personas iesniegumu, kurā izteikts lūgums sastādīt mantojuma inventāra sarakstu.

Zvērināta tiesu izpildītāja darbības mantojuma inventāra saraksta sastādīšanā noteiktas Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumos Nr. 543 "Mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas kārtība".

Kādos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs rīko publiskās izsoles?

Zvērināti tiesu izpildītāji kā amatpersonas, kuru ikdienas funkcijās ietilpst kustamās mantas un nekustamā īpašuma piespiedu izsoļu rīkošana, var savas profesionālās iemaņas piedāvāt, sniedzot pakalpojumus arī citām personām, kam nepieciešams savu mantu pārdot izsolē.

Publisku izsoļu rīkošana ir amata darbība, ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, civiltiesiska darījuma ietvaros izsolē realizējot mantu, kuras atsavināšanai nav šķēršļu un kas nav izņemta no civiltiesiskās apgrozības. Publiskās izsoles rīkošana ietver sevī vienu vai vairākas no šādām darbībām: izsoles izsludināšana, izsoles novadīšana un izsoles akta sagatavošana. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums rīkoties atbilstoši ieinteresētās personas iesniegtajiem izsoles noteikumiem, bet viņš nav par atbildīgs par to saturu. Ja zvērinātam tiesu izpildītājam rodas šaubas, vai izsoles nosacījumi atbilst labai ticībai vai tiesību aktiem, viņš atsaka publiskās izsoles rīkošanu.

Zvērināta izpildītāja darbības publiskas izsoles rīkošanā noteiktas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes 2014. gada 4. jūlija metodiskajos norādījumos “Noteikumi par publiskajām izsolēm”.

Kādos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs vada mediāciju?

Tiesības vadīt mediācijas procesu ir salīdzinoši jauna zvērināta tiesu izpildītāja amata darbība. Lai iegūtu šīs tiesības, zvērinātam tiesu izpildītājam ir jāiziet papildus apmācība un jāiegūst mediatora sertifikāts.

Pēc sertifikāta iegūšanas zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs vadīt mediācijas procesu kā sertificēts mediators atbilstoši Mediācijas likumā paredzētajiem noteikumiem un kārtībai.

Šobrīd liela daļa zvērinātu tiesu izpildītāju atrodas mediatora apmācības procesā, lai iegūtu sertificēta mediatora sertifikātu un varētu sniegt mediācijas pakalpojumus.

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi ir sagatavojusi informāciju (skaidrojumu) iedzīvotājiem par regulējumu, tiesībām un pienākumiem, kā arī praksi, kad uz spēkā esoša tiesas nolēmuma pamata notiek likumā noteiktā ieguvēja ievešana valdījumā.

Kāpēc ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā veic tiesu izpildītājs?

Tiesu izpildītājam ir ar likumu uzlikts pienākums veikt amata darbības, lai nodrošinātu tiesas nolēmuma par nekustamā īpašuma ieguvēja ievešanu valdījumā izpildi. Šāda nolēmuma izpildi tiesu izpildītājam visbiežāk nepieciešams veikt gadījumos, kad nekustamā īpašuma atsavināšana notikusi pret iepriekšējā īpašnieka (valdītāja) gribu, it sevišķi, ja īpašums pārdots izsolē sakarā ar nenokārtotiem parādiem, bet iepriekšējais īpašnieks atsakās īpašumu atbrīvot un nodot ieguvējam (jaunajam īpašniekam). Papildus norādām, ka ievešana valdījumā var būt arī gadījumos, kad nekustamais īpašums ir pārdots izsolē sakarā ar tiesas spriedumu par kopīpašuma izbeigšanu.

Tādēļ, ja nekustamā īpašuma ieguvējs vēršas pie tiesu izpildītāja ar lūgumu un tiesas izsniegtu izpildu rakstu par ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, tiesu izpildītājam ir pienākums uzsākt pret parādnieku izpildes lietvedību un veikt nepieciešamās darbības, lai tiktu nodrošināta ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā. Uzsākot izpildes lietvedību, tiesu izpildītājs ierakstītā pasta sūtījumā nosūta vai izsniedz parādniekam paziņojumu par pienākumu atbrīvot nekustamo īpašumu un nodot to ieguvējam. Ja līdz tiesu izpildītāja paziņojumā norādītajam datumam parādnieks īpašumu neatbrīvo pats, tiesu izpildītājs dodas uz nekustamo īpašumu un uzaicina parādnieku atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvo kopā ar viņa ģimeni. Ja parādnieks atsakās izpildīt tiesu izpildītāja uzaicinājumu, tiesu izpildītājs izskaidro parādniekam, ka tādā gadījumā īpašumā esošā manta tiks aprakstīta, novērtēta, izvesta un nodota mantas glabātājam glabāšanā un ka parādniekam būs pienākums segt ar šīm darbībām saistītos izdevumus. Ja arī pēc tam parādnieks tomēr atsakās atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu, tikai tādā gadījumā tiesu izpildītājs apraksta un novērtē nekustamajā īpašumā esošo kustamo mantu, ieceļ mantas glabātāju, mantu izved un nodod mantas glabātāja glabāšanā. Visas minētās darbības tiesu izpildītājs fiksē aktā.

Tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas nekad neuzsāk nolēmuma piespiedu izpildi pret personu. Tiesu izpildītāja darbību pamatā vienmēr ir likumīgā spēkā stājies nolēmums un aizskartās puses lūgums, kura ir vērsusies pie tiesu izpildītāja, jo parādnieks nolēmumu nepilda labprātīgi.

Ar kuru brīdi parādniekam ir pienākums atstāt nekustamo īpašumu?

Pēc tam, kad parādnieka nekustamais īpašums viņa nenokārtoto parādsaistību dēļ ticis pārdots piespiedu izsolē, parādnieks zaudē īpašumtiesības uz šo īpašumu un viņam ir pienākums to atbrīvot. Ja parādnieks labprātīgi atstāj nekustamo īpašumu, tiesu izpildītāja iesaiste nav nepieciešama un parādniekam nekādi papildus izdevumi nerodas.

Kas notiek, ja parādnieks īpašumu neatbrīvo labprātīgi?

Ja parādnieks īpašumu neatbrīvo labprātīgi, nekustamā īpašuma ieguvējam (personai, kas īpašumu iegādājusies izsolē) nav citu iespēju, kā vērsties pie tiesu izpildītāja ar lūgumu ievest viņu īpašuma valdījumā piespiedu kārtā.

Šādā gadījumā parādniekam būs jāsedz visi ar nolēmuma par ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā izpildi saistītie izdevumi. Tomēr arī piespiedu izpildes stadijā parādniekam vismaz divreiz vēl tiek dota iespēja pašam atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu.

Kā notiek ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā?

Kārtību, kādā tiesu izpildītājs veic ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā piespiedu kārtā, regulē Civilprocesa likuma 74.² nodaļa.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma minētajā nodaļā noteikto kārtību tiesu izpildītājs, uzsākot nolēmuma piespiedu izpildi, vispirms ierakstītā pasta sūtījumā nosūta vai arī izsniedz parādniekam paziņojumu par pienākumu atbrīvot nekustamo īpašumu un nodot to ieguvējam. Paziņojumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kurā notiks ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, ja parādnieks telpas neatbrīvos pats.

Līdz paziņojumā norādītajam datumam parādniekam tiek dota iespēja atbrīvot nekustamo īpašumu, izvest savas mantas no īpašuma un nodot nekustamo īpašumu jaunajam īpašniekam, ko praksē vairumā gadījumu parādnieki arī izdara, jo apzinās, ka palikt ilgāk īpašumā viņam vairs nav tiesiska pamata – ir stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu ir ieguvusi cita persona.

Ja līdz paziņojumā norādītajam datumam īpašums tomēr netiek atbrīvots, tiesu izpildītājs dodas uz nekustamo īpašumu un uzaicina parādnieku atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvo kopā ar viņa ģimeni.

Jāmin, ka pie ievešanas nekustamā īpašuma valdījumā katrai no pusēm – gan nekustamā īpašuma ieguvējam, gan parādniekam ir tiesības katram pieaicināt divus lieciniekus.

Kas notiek, ja parādnieks ignorē tiesu izpildītāja uzaicinājumu un neatbrīvo nekustamo īpašumu?

Ja tiesu izpildītāja uzaicinājums atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvo kopā ar viņa ģimeni, netiek pildīts, tiesu izpildītājs izskaidro parādniekam, ka tādā gadījumā īpašumā esošā manta tiks aprakstīta, novērtēta, izvesta un nodota mantas glabātājam glabāšanā un ka parādniekam būs pienākums segt ar šīm darbībām saistītos izdevumus (transporta izdevumus, izmaksas par mantu glabāšanu).

Ja arī pēc tam parādnieks tomēr atsakās atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu, tikai tādā gadījumā tiesu izpildītājs apraksta un novērtē nekustamajā īpašumā esošo kustamo mantu, ieceļ mantas glabātāju, mantu izved un nodod mantas glabātāja glabāšanā.

Visas šīs darbības, tai skaitā parādnieka atteikšanos atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atteikšanos atstāt nekustamo īpašumu tiesu izpildītājs fiksē aktā, kura vienu eksemplāru pēc tam izsniedz parādniekam vai pilngadīgam viņa ģimenes loceklim, kura klātbūtnē veikta ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšanai tiesu izpildītājs var pieaicināt policijas pārstāvjus.

Par ieguvējam nododamo nekustamo īpašumu tiesu izpildītājs sastāda atsevišķu aktu, kurā norāda nekustamā īpašuma stāvokli un pie tā piederošās kustamās lietas, ko nodod ieguvējam. Ar šo brīdi ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā uzskatāma par pabeigtu.

Kas notiek, ja parādnieks ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā noteiktajā laikā neierodas?

Tātad, kā jau minēts iepriekš, ja līdz paziņojumā norādītajam datumam īpašums tomēr netiek atbrīvots, tiesu izpildītājs dodas uz nekustamo īpašumu, lai uzaicinātu parādnieku atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvo kopā ar viņa ģimeni.

Tomēr, ja ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā noteiktajā laikā ne parādnieks, ne kāds no pilngadīgiem viņa ģimenes locekļiem neierodas un nav ziņu par viņu neierašanās iemeslu vai arī viņi nav ieradušies attaisnojoša iemesla dēļ, tiesu izpildītājs ievešanu valdījumā atliek.

Tiesu izpildītājs atkārtoti nosaka datumu, kurā notiks ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, un paziņo par to parādniekam un nekustamā īpašuma ieguvējam. Šajā laikā parādniekam un viņa ģimenes locekļiem joprojām ir iespēja īpašumu atbrīvot pašiem.

Tikai tad, ja ne parādnieks, ne kāds no pilngadīgiem viņa ģimenes locekļiem nav ieradies ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā arī atkārtoti noteiktajā laikā un nav ziņu par viņu neierašanās iemeslu vai arī viņi nav ieradušies tāda iemesla dēļ, kuru tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, telpas tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim un diviem lieciniekiem.

Tiesu izpildītājs apraksta un novērtē nekustamajā īpašumā esošo kustamo mantu, ieceļ mantas glabātāju, mantu izved un nodod mantas glabātāja glabāšanā.

Visas šīs darbības tiesu izpildītājs fiksē aktā, kura vienu eksemplāru parādnieks pēc tam ir tiesīgs saņemt.

Par ieguvējam nododamo nekustamo īpašumu tiesu izpildītājs sastāda atsevišķu aktu, kurā norāda nekustamā īpašuma stāvokli un pie tā piederošās kustamās lietas, ko nodod ieguvējam. Ar šo brīdi ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā uzskatāma par pabeigtu.

Kas notiek ar no īpašuma izvestajām mantām?

Parādniekam ir tiesības mēneša laikā saņemt glabāšanā nodoto mantu, samaksājot sprieduma izpildes izdevumus.

Ja parādnieks atsakās maksāt sprieduma izpildes izdevumus, tiesu izpildītājs aiztur parādnieka mantu tādā vērtībā, kāda nepieciešama sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet pārējo mantu nodod parādniekam.

Aizturēto mantu, tāpat kā gadījumā, ja parādnieks mēneša laikā neierodas saņemt glabāšanā nodoto mantu, tiesu izpildītājs pārdod saskaņā ar Civilprocesa likuma 71. nodaļas, kurā regulēta piedziņas vēršanas uz kustamo mantu kārtība, noteikumiem.

Mantas pārdošanā saņemtā nauda tiek ieskaitīta sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet varbūtējais naudas pārpalikums izmaksājams parādniekam. Par mantas pārdošanu tiesu izpildītājs paziņo parādniekam, ja viņam ir ziņas par parādnieka dzīvesvietu.

Mantu, kurai nav tirgus vērtības vai kuru nevar pārdot un kuru parādnieks mēneša laikā nav ieradies saņemt (samaksājot sprieduma izpildes izdevumus), tiesu izpildītājs iznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu.

Kā risināmi strīdi un sūdzības sakarā ar ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā?

Tiesu izpildītāja darbības piedzinējs vai parādnieks Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā, iesniedzot motivētu sūdzību, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.

Tiesa, izskatot sūdzību par tiesu izpildītāja darbībām, var atzīt konkrētu tiesu izpildītāja darbību par prettiesisku un to atcelt.

Ņemams vērā, ka tā valdītāja iebildumi, no kura nekustamais īpašums pārgājis uz ieguvēju (parādnieka jeb bijušā valdītāja), kā arī trešo personu (visbiežāk – īrnieku) iebildumi pret izsolē iegūtā nekustamā īpašuma nodošanu neaptur ievešanu valdījumā. Agrākais valdītājs un trešās personas savas tiesības var pierādīt, tikai ceļot prasību tiesā.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Civillikuma 2130. pantu lietas iznomātājam vai izīrētājam jānodod lieta nomniekam vai īrniekam, viņam jādod iespēja to lietot un nomniekam ievākt no tās augļus. No minētā secināmas, ka īres tiesiskās attiecības nerada valdījumu, tomēr nomniekam vai īrniekam kā lietas turētājam saglabājas tiesības lietot tam nodoto lietu.

Tikai tāda sūdzība, ko tiesā iesniedz trešā persona, kuras valdījumā nododamais nekustamais īpašums atrodas, aptur ievešanu valdījumā līdz sūdzības izskatīšanai. Sūdzības apmierināšana nekavē nekustamā īpašuma ieguvēju celt vispārējā kārtībā prasību pret nekustamā īpašuma valdītāju.

Tāpat likumā ir noteikts, ka par savu darbību tiesu izpildītāji ir disciplināri atbildīgi:

-           tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc paša iniciatīvas par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts vai privātpersonu interesēm;

-          Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc pašas iniciatīvas par profesionālās ētikas un citu ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu iekšējo normatīvo aktu pārkāpumu.

Ja, izvērtējot ierosinātās disciplinārlietas materiālus, tiesu izpildītāja rīcībā tiek konstatēti pārkāpumi, viņam tiek piemērots kāds no likumā paredzētajiem disciplinārsodiem – izteikta piezīme, izteikts rājiens, uzlikts naudas sods no 150 līdz 5000 euro apmērā vai pat atcelšana no amata.

Kādas ir zvērinātu tiesu izpildītāju izmaksas sakarā ar ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā?

Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 451 7.6. apakšpunktu amata atlīdzības takse par ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā ir 130,00 euro. Ja ievešanas valdījumā procesā nepieciešams aprakstīt īpašumā esošo mantu, papildus maksājama takse, kas atkarībā no aprakstāmās mantas daudzuma variē no 40,00euro līdz 270,00 euro. Papildus minētajām summām, ja parādnieks atsakās atvērt telpas un pats izvest sev piederošo mantu, parādniekam būs jāsedz arī izdevumi par atslēdznieka, krāvēju, transporta, mantas glabāšanas, kā arī citiem pakalpojumiem. Šo izdevumu apmērs atkarīgs no katras konkrētās lietas apstākļiem un var sasniegt pat 1000 euro.

Piedzinējiem, pirms izpildu dokumentu iesniegšanas zvērinātam tiesu izpildītājam, e-izsoļu vietnē sadaļā “Citi pakalpojumi” (https://izsoles.ta.gov.lv/citi-pakalpojumi) jāsagatavo un jāģenerē rēķins par valsts nodevu par izpildu dokumentu iesniegšanu izpildei. Rēķina apmaksa veicama 30 dienu laikā. Pēc rēķina apmaksas piedzinējam jāiesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam izpildu dokuments ar pievienoto maksājuma uzdevumu, kurā redzams rēķina numurs.

Pamācību skatīt: valsts nodevas par izpildu dokumentu iesniegšanu izpildei rēķinu ģenerēšana

Savu interešu nodrošināšanai parādniekam ir pienākums nolēmuma izpildes laikā sadarboties ar zvērinātu tiesu izpildītāju – sniegt patiesu un pilnīgu informāciju par savu mantisko stāvokli un darbavietu, informēt par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu un citi pienākumi.