Biežāk uzdotie jautājumi

Tiesu izpildītājs uzsākizpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma, pamatojoties uz izpildudokumentu.

Ja izpildu dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, to kopā ar piedzinēja elektroniski parakstītu iesniegumu nosūta uz zvērināta tiesu izpildītāja elektroniskā pasta adresi vai oficiālo e-adresi.

Ja tiesa sagatavojusi elektronisku izpildu rakstu, piedzinējam zvērinātam tiesu izpildītājam jāiesniedz tikai rakstveida pieteikums, kurā papildus jānorāda tiesas piedzinējam paziņotais izpildu raksta numurs. Pašu izpildu rakstu, pamatojoties uz piedzinēja norādīto numuru, zvērināts tiesu izpildītājs izgūs no Tiesu informatīvās sistēmas.

Ja izpildu dokuments ir papīra formā, tā oriģināls kopā ar piedzinēja pašrocīgi parakstītu pieteikumu jāiesniedz zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietā vai jānosūta uz to ierakstītā pasta sūtījumā.

Piedzinējiem, kas saskaņāar Civilprocesa likuma 567. panta otro daļu nav atbrīvoti no sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam, iesniedzot izpildu dokumentu, jāsamaksā valsts nodeva 3 eiro apmērā. Par valsts nodevas apmaksa kārtību skatīt šeit: Kā veicama valsts nodevas par izpildu dokumenta iesniegšanu izpildei apmaksa?

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 549. panta otro daļu tiesu izpildītājam ir pienākums pieņemt izpildei izpildu dokumentu, ja parādnieka dzīvesvieta (juridiskajām personām — juridiskā adrese), mantas atrašanās vieta vai darbavieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī).

Ja izpildei iesniedzams izpildu dokuments par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai izpildu dokuments lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām (tostarp Eiropas Savienības izpildu dokuments), tas ir piekritīgs un jāpieņem izpildeitam zvērinātam tiesu izpildītājam, kura iecirknī ir bērna atrašanās vieta.

Adreses piekritību zvērināta tiesu izpildītāja iecirknim var noskaidrot mājaslapas lzti.lv sadaļā “Meklēt tiesu izpildītāju”.

Tiesu izpildītājs var pieņemt arī citus izpildu dokumentus, kuru izpilde veicama tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv.

Piedzinējiem,pirms izpildu dokumentu iesniegšanas zvērinātam tiesu izpildītājam, e-izsoļu vietnē sadaļā “Citi pakalpojumi” (https://izsoles.ta.gov.lv/citi-pakalpojumi) jāsagatavo un jāģenerē rēķins par valsts nodevu par izpildu dokumentu iesniegšanu izpildei. Rēķina apmaksa veicama 30 dienu laikā. Pēc rēķina apmaksas piedzinējam jāiesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam izpildu dokuments ar pievienoto maksājuma uzdevumu, kurā redzams rēķina numurs.

Pamācību skatīt: valsts nodevas par izpildu dokumentu iesniegšanu izpildei rēķinu ģenerēšana

Ja izpildei iesniedzams izpildu dokuments par tādas summas piedziņu, kas vienāda ar vai pārsniedz 10 000 eiro, un piedzinējs saskaņā ar Civilprocesa likuma 567. panta otro daļu nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, pirms vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja, piedzinējam jāpārliecinās, vai izvēlētā zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā esošo šāda veida lietu skaits vēl nav sasniedzis Tiesu izpildītāju likuma 71. panta ceturtajā daļā noteikto limitu. Minēto informāciju piedzinējs var iegūt mājaslapas lzti.lv sadaļā “Piedziņa virs 10 000 EUR”.

Ja izvēlētā zvērināta tiesu izpildītāja atlikušo lietu skaits ir nulle, piedzinējam jāvēršas pie cita konkrētās apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja, kam atlikušo lietu skaitsnav nulle. Minētais attiecas arī uz tiem gadījumiem, kad izpildu dokuments saskaņā ar Civilprocesa likuma 549. panta otro daļu ir piekritīgs konkrētā,limitu sasniegušā, zvērināta tiesu izpildītāja iecirknim.

Minētais ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kad izpildu dokumentu izpildei iesniedz:

• hipotekārais kreditors, lai saņemtu tam deponētos līdzekļus saskaņā ar Civilprocesa likuma 628. panta 2.¹daļu,
• piedzinējs, kura prasījums ir apmierināms no mantas vai naudas līdzekļiem, kas iepriekš apķīlāti šī prasījuma nodrošināšanai, izpildot lēmumu par prasības nodrošināšanu, vai
• pašvaldība par nekustamā īpašuma nodokļu parādu, pievienojoties piedziņai zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā reģistrētā izpildu lietā.

Informāciju piedzinējs, parādnieks vai viņu pilnvarotās personas bez maksasvar saņemt, reģistrējoties Elektronisko izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv/citi-pakalpojumisadaļā “Citi pakalpojumi” “Manas izpildu lietas”. Pakalpojums nodrošinainformāciju par izpildu lietām. Informācija par izpildu lietām vietnē var uzrādīties neprecīza.

Pakalpojums “Manas izpildu lietas” nodrošina šādu informāciju no Izpildulietu reģistra:

• izpildu lietas numurs
• izpildu lietas reģistrācijas datums
• izpildu lietas kategorija
• tālākā virzība
• parādnieks
• piedzinējs
• izpildu dokumenta numurs
• zvērināts tiesu izpildītājs
• prasījuma būtība
• pamatparāds izpildu lietā
• parāda un sprieduma izpildes izdevumu kopsumma
• aktuālais parāda apmērs

Slēgtajām izpildu lietām (tālākās virzības statuss – “Pabeigts”, “Izpildītsar daļēju izpildi”, “Izpildu dokuments izsniegts atpakaļ piedzinējam”, “Izpildulietvedība izbeigta”, “Nosūtīts piedziņai pēc piekritības”) informācija parparāda un sprieduma izpildes izdevumu kopsummu un aktuālo parāda apmēru netiekrādīta.

Uzturlīdzekļu piedziņas lietām, prasības nodrošinājuma lietām un lietām,kurās nav jānorāda piedziņas summas, informācija par pamatparādu izpildu lietā,par parāda un sprieduma izpildes izdevumu kopsummu un aktuālo parāda apmērunetiek rādīta.

Informatīvs paziņojums “Iespējams, ka šajā lietā netiek rādīti aktuāliedati, informācijas precizēšanai Jūs varat sazināties ar ZTI”, neatkarīgi no tā,vai izpildu lietā ir vai nav aktualizēti dati, rādās pie visām:

• izpildu lietām, kuras ir reģistrētas pirms 2014. gada 1. janvāra
• uzturlīdzekļu piedziņas lietām
• prasības nodrošinājuma lietām

Papildus Elektronisko izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv/citi-pakalpojumisadaļā “Citi pakalpojumi” par maksu pieejams pakalpojums “Informācijassaņemšana par izmaiņām izpildu lietās”, kurš nodrošina reģistrētam vietneslietotājam (piedzinējam, parādniekam iespēju saņemt elektroniskus paziņojumuspar izmaiņām Izpildu lietu reģistrā uz lietotāja norādīto e-pastu (informācijasmonitorēšana).

Vienlaikus ņemams vērā, ka informācijai, ko piedāvā pakalpojumi “Manasizpildu lietas” un “Informācijas saņemšana par izmaiņām izpildu lietās” irtikai informatīvs raksturs un tai nav juridiska spēka. Precīzu informāciju parizpildu lietu iespējams uzzināt tikai pie zvērināta tiesu izpildītāja, kuralietvedībā izpildu lieta atrodas.

Ar pakalpojumu lietošanas noteikumiem “Pakalpojumu “Manas izpildu lietas ”un “Informācijas monitorēšana Izpildu lietu reģistrā” noteikumi” var iepazītiesElektronisko izsoļu vietnē sadaļā “Noteikumi”.

Skatīt: https://izsoles.ta.gov.lv/noteikumi/1001

Savu interešu nodrošināšanai parādniekam ir pienākums nolēmuma izpildes laikā sadarboties ar zvērinātu tiesu izpildītāju – sniegt patiesu un pilnīgu informāciju par savu mantisko stāvokli un darbavietu, informēt par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu un citi pienākumi.

Kozvērināti tiesu izpildītāji pārdod elektroniskās izsolēs?

Zvērinātitiesu izpildītāji elektroniskās izsolēs pārdod nekustamo īpašumu, uz kurupiedziņa tiek vērsta izpildu lietvedības ietvaros, kuru tiesa ar savu nolēmumunoteikusi pārdot izsolē vai kurš atzīts par bezmantinieku mantu un irapgrūtināts ar mantojuma atstājēja parādiem. No 2018. gada vidus elektroniskāsizsolēs tiek pārdota arī kustamā manta, piemēram, transportlīdzekļi un sabiedrībukapitāldaļas.

Kur atrodamas zvērinātu tiesu izpildītājurīkotās elektroniskās izsoles?

Visaszvērinātu tiesu izpildītāju elektroniskās izsoles tiek rīkotas Elektroniskoizsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv/. Elektroniskoizsoļu vietne ir Izpildu lietu reģistra modulis. Tās turētāja un darbībasnodrošinātāja ir Tiesu administrācija. Pieteikties dalībai elektroniskā izsolēvar tikai personas, kas ir reģistrējušās Elektronisko izsoļu vietnes Izsoļudalībnieku reģistrā.

Kā reģistrēties Izsoļu dalībnieku reģistrā?

Personavar reģistrēties:

• PATI, identificējoties ar kādu no www.latvija.lv piedāvātajiem līdzekļiem (eID karti, elektroniskā paraksta viedkarti e-ME vai internetbanku).

Ja norādīto identificēšanās līdzekļu nav -

• VĒRŠOTIES KLĀTIENĒ pie jebkura zvērināta tiesu izpildītāja un uzrādot derīgu personu apliecinošu dokumentu. Ziņas par personu reģistrā ievada zvērināts tiesu izpildītājs un nosūta uz personas e-pasta adresi lietotājvārdu un paroli. Personai 24 h laikā ar šo paroli jāautentificējas Elektronisko izsoļu vietnē, jāpiekrīt vietnes lietošanas noteikumiem un jānomaina parole. Ja tas netiek izdarīts, piekļuve šī lietotāja kontam automātiski tiek bloķēta.

Izsoļu dalībnieku reģistrā personai jāreģistrējas tikai vienreiz.Reģistrēšanās neuzliek personai par pienākumu pieteikties dalībai kādā noizsolēm.

Kā pieteikties dalībai izsolē?

Pieteiktiesdalībai izsolē var tikai Izsoļu dalībnieku reģistrā reģistrēta persona untikai, izmantojot savu lietotāja kontu (profilu) Elektronisko izsoļu vietnē.

Pieteikšanās termiņš:

• Nekustamā īpašuma izsolē – 20 dienas no izsoles sludinājumā norādītāizsoles sākuma datuma;
• Kustamās mantas izsolē – 10 dienas no izsolessludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma. Ja kustamās mantas novērtējums ir 10000 euro vai vairāk, tad 20 dienas noizsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma.
  

Personu ērtībai Elektronisko izsoļu vietnē piekatra sludinājuma ir norādīts datums, līdz kuram personas var pieteiktiesdalībai attiecīgajā izsolē.

Lai persona tiktu pielaista dalībai izsolē, tai ir jāveic divi obligātiemaksājumi:

• Nekustamā īpašuma izsolē - izsoles nodrošinājums 10% apmērā no izsolāmā īpašuma novērtējuma jāieskaita zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā un maksa par dalību e-izsolē 20 euro apmērā – jāieskaita Tiesu administrācijas kontā;
• Kustamās mantas izsolē – izsoles nodrošinājums 10% apmērā no pārdodamās lietas novērtējuma jāieskaita zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā un maksa par dalību e-izsolē 5 euro apmērā (ja kustamās mantas novērtējums ir mazāks nekā 10 000 euro) vai 10 euro apmērā (ja kustamās mantas novērtējums ir 10 000 euro vai vairāk) – jāieskaita Tiesu administrācijas kontā.

Maksāšanas veidi:

• tiešsaistē Elektronisko izsoļu vietnē, izmantojot www.latvija.lv piedāvātos maksāšanas rīkus vai
• izdrukājot Elektronisko izsoļu vietnes ģenerētos rēķinus un apmaksājot tos internetbankā vai bankas filiālē. Lai personas maksājums tiktu ātri un nekļūdīgi atpazīts, maksājuma mērķī obligāti jānorāda rēķina numurs!

Jāņem vērā, ka nodrošinājumam jābūt saņemtam zvērināta tiesu izpildītājadepozīta kontā līdz 20. dienas pl.23.59! Savukārt dalības samaksai izsolē jābūtsaņemtai Tiesu administrācijas kontā līdz brīdim, kad zvērināts tiesuizpildītājs lemj par šīs personas pielaišanu dalībai izsolē. Ja maksājumi tikssaņemti vēlāk, persona dalībai izsolē netiks pielaista.

Kasnedrīkst piedalīties izsolē?

Nekustamāīpašuma izsolē - saskaņā ar Civilprocesa likuma 607. panta trešo daļu izsolēnav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai,kas veikusi izsolāmā īpašuma novērtēšanu, kā arī zvērinātam tiesu izpildītājam,kas rīko izsoli. Par citos normatīvajos aktos noteikto ierobežojumuievērošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi ir atbildīgi paši izsolesdalībnieki!

Kustamās mantas izsolē – saskaņā ar Civilprocesalikuma 586. pantu izsolē nav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnimvai aizgādnim, personai, kas veikusi aprakstītās ķermeniskās lietasnovērtēšanu,kā arī zvērinātam tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Par citosnormatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz izsolāmāslietas iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki!

Kas izlemj par personas autorizēšanu dalībai izsolē?

Personupielaiž dalībai izsolē tas zvērināts tiesu izpildītājs, kurš izsludinājisizsoli. Zvērināts tiesu izpildītājs (nekustamā īpašuma izsoles gadījumā) 5darba dienu laikā:

• pārbauda, vai persona, kas pieteikusies izsolei, nav viņš pats, parādnieks lietā, parādnieka aizbildnis vai aizgādnis vai sertificētais vērtētājs, kas veicis novērtēšanu izsolāmajam īpašumam;
• pārbauda, vai saņemti obligātie maksājumi;
• autorizē personas dalību izsolē vai atsaka autorizāciju.

Tādas pašasdarbības tiesu izpildītājs veic kustamās mantas izsolē, taču persona tiekautorizēta 3 darba dienu laikā. Izņēmuma gadījumā, ja pārdodamās lietasnovērtējums ir 10 000 euro vaivairāk, tad personas dalība izsolē tiek autorizēta 5 dienu laikā.

Kānotiek solīšana?

Solīt var tikai elektroniski, nospiežot attiecīgo pogu solīšanas logā, nobrīža, kad attiecīgais dalībnieks ir autorizēts dalībai izsolē, līdz izsolesnoslēgumam.

Solīšana sākas no izsoles sākumcenas. Solītājs nevar reģistrēt solījumu,kas:

• ir mazāks vai vienāds ar sākumcenu;
• atšķiras no izsoles soļa;
• ir mazāks vai vienāds ar iepriekš reģistrētiem solījumiem.

Reģistrētos solījumus nevar atsaukt vai mainīt. Solītājs izsoles laikā redzsavas un citu solītās summas un solījuma reģistrēšanas laiku hronoloģiskāsecībā, bet neredz citu solītāju vārdu, uzvārdu vai nosaukumu.

Cik ilgi norit izsole?

Nekustamāīpašuma izsole ilgst 30 dienas: no sludinājumā norādītā sākuma datuma līdz30.dienas pl.13:00, bet ja tā iekrīt brīvdienā vai svētku dienā – nākamajādarba dienā pl.13:00. Ja pēdējo 5 minūšu laikā pirms noslēguma tiek reģistrētssolījums, izsoles laiks automātiski tiek pagarināts par 5 minūtēm.

Kustamāsmantas izsole ilgst 20 dienas: no sludinājumā norādītā sākuma datuma līdz 20.dienas pl.13:00, bet ja tā iekrīt brīvdienā vai svētku dienā – nākamajā darbadienā pl.13:00 (gadījumā, ja pārdodamās lietas novērtējums ir 10 000 euro vai vairāk, tad kustamās mantasizsole ilgst 30 dienas). Ja pēdējo 5 minūšu laikā pirms noslēguma tiekreģistrēts solījums, izsoles laiks automātiski tiek pagarināts par 5 minūtēm.

Kas var pārtraukt izsoli?

Izsolivar pārtraukt zvērināts tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajosgadījumos. Piemēram, ja izsoles norisē konstatēti būtiski tehniski traucējumi,kas var ietekmēt izsoles rezultātu, vai gadījumā, ja tiesa pieņēmusi lēmumuatlikt izpildu darbības vai apturēt izpildu lietvedību.

Izsole pārtraucama arī tajos gadījumos, ja to lūdzis piedzinējs vai japarādnieks samaksājis visu parāda summu un sedzis sprieduma izpildes izdevumus.Ja līdz izsoles noslēgumam palikušas mazāk nekā 7 dienas, šo iemeslu dēļ izsolegan vairs nav pārtraucama.

Ko uzskata par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, un kādas ir to sekas?

Jasolīšana nav bijusi iespējama pēdējā stundā pirms izsoles noslēgšanāslaikposmā, kas kopā veido vismaz 5 minūtes, izsoles ilgumu pagarina par 24stundām.

• Ja solīšana nav bijusi iespējama pēdējās 10 minūtēs pirms izsoles noslēguma neatkarīgi no šādu traucējumu ilguma, izsoles ilgumu pagarina par 24 stundām.

• Ja solīšana nav bijusi iespējama laikposmā, kas no izsoles sākuma brīža līdz izsoles noslēguma dienas pl.12:00 kopā veido vairāk nekā 10 % no kopējā izsoles pamata laika, izsoli atzīst par nenotikušu.

• Ja par 24 stundām pagarinātajā izsolē solīšana nav bijusi iespējama laikposmā, kas no izsoles pagarināšanas brīža līdz izsoles noslēguma dienas pl.12:00 kopā veido vairāk nekā 10 % no izsoles pagarinājuma laika, izsoli atzīst par nenotikušu.

• Ja konstatēts sistēmas drošības pārkāpums, izsoli atzīst par nenotikušu.

Kas sagatavo izsoles aktu?

Izsoles aktu ģenerē Elektronisko izsoļuvietne. To nesagatavo zvērināts tiesu izpildītājs, un tas ir derīgs bezzvērināta tiesu izpildītāja paraksta. Pēc izsoles noslēguma nosolītājamelektroniski uz Izsoļu dalībnieku reģistrā reģistrētā elektronisko izsoļuvietnes lietotāja kontu nosūta paziņojumu par to, ka viņš nosolījis augstākucenu nekā citi un ir iestājies pienākums samaksāt visu no viņa pienākošossummu.

Kas jādara nosolītājam?

Nosolītājampēc izsoles noslēguma dienas jāsamaksā:

• Nekustamā īpašuma izsolē viena mēneša laikā:
• visa summa, ko viņš nosolījis un pievienotās vērtības nodoklis, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli;
• valsts nodeva par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;
• valsts un kancelejas nodeva, kāda normatīvajos aktos noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.
  
• Kustamās mantas izsolē:
• divu darba dienu laikā visa summa, ko viņš nosolījis un pievienotās vērtības nodoklis, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli;
• gadījumā, ja nosolītā summa pārsniedz 1420 euro, tiesu izpildītājs pēc nosolītāja lūguma var atlikt samaksu uz laiku līdz septiņām dienām;
• gadījumā, ja nosolītā summa pārsniedz 142 280 euro, tiesu izpildītājs pēc nosolītāja lūguma var atlikt samaksu uz laiku līdz 14 dienām.

Tieslietu ministrija sadarbībā arLatvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi ir sagatavojusi informāciju(skaidrojumu) iedzīvotājiem par regulējumu, tiesībām un pienākumiem, kā arīpraksi, kad uz spēkā esoša tiesas nolēmuma pamata notiek likumā noteiktā ieguvējaievešana valdījumā.

Kāpēc ieguvēja ievešanu nekustamāīpašuma valdījumā veic tiesu izpildītājs?

Tiesu izpildītājam ir ar likumuuzlikts pienākums veikt amata darbības, lai nodrošinātu tiesas nolēmuma parnekustamā īpašuma ieguvēja ievešanu valdījumā izpildi.Šāda nolēmuma izpildi tiesu izpildītājam visbiežāk nepieciešams veiktgadījumos, kad nekustamā īpašuma atsavināšana notikusi pret iepriekšējāīpašnieka (valdītāja) gribu, it sevišķi, ja īpašums pārdots izsolē sakarā arnenokārtotiem parādiem, bet iepriekšējais īpašnieks atsakās īpašumu atbrīvot unnodot ieguvējam (jaunajam īpašniekam). Papildus norādām, ka ievešana valdījumāvar būt arī gadījumos, kadnekustamais īpašums ir pārdots izsolē sakarāar tiesas spriedumu par kopīpašuma izbeigšanu.

Tādēļ,ja nekustamā īpašuma ieguvējs vēršas pie tiesu izpildītāja ar lūgumu un tiesasizsniegtu izpildu rakstu par ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā,tiesu izpildītājam ir pienākums uzsākt pret parādnieku izpildes lietvedību unveikt nepieciešamās darbības, lai tiktu nodrošināta ieguvēja ievešana nekustamāīpašuma valdījumā. Uzsākot izpildes lietvedību, tiesu izpildītājs ierakstītāpasta sūtījumā nosūta vai izsniedz parādniekam paziņojumu par pienākumuatbrīvot nekustamo īpašumu un nodot to ieguvējam. Ja līdz tiesu izpildītājapaziņojumā norādītajam datumam parādnieks īpašumu neatbrīvo pats, tiesuizpildītājs dodas uz nekustamo īpašumu un uzaicina parādnieku atbrīvotnekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā arģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvo kopā ar viņa ģimeni. Ja parādnieksatsakās izpildīt tiesu izpildītāja uzaicinājumu, tiesu izpildītājs izskaidroparādniekam, ka tādā gadījumā īpašumā esošā manta tiks aprakstīta, novērtēta,izvesta un nodota mantas glabātājam glabāšanā un ka parādniekam būs pienākumssegt ar šīm darbībām saistītos izdevumus. Ja arī pēc tam parādnieks tomēratsakās atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstātnekustamo īpašumu, tikai tādā gadījumā tiesu izpildītājs apraksta un novērtēnekustamajā īpašumā esošo kustamo mantu, ieceļ mantas glabātāju, mantu izved unnodod mantas glabātāja glabāšanā. Visas minētās darbībastiesu izpildītājs fiksē aktā.

Tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas nekad neuzsāk nolēmumapiespiedu izpildi pret personu. Tiesuizpildītāja darbību pamatā vienmēr irlikumīgā spēkā stājies nolēmums un aizskartās puses lūgums, kura irvērsusies pie tiesu izpildītāja, jo parādnieks nolēmumu nepilda labprātīgi.

Ar kuru brīdi parādniekam ir pienākumsatstāt nekustamo īpašumu?

Pēctam, kad parādnieka nekustamais īpašums viņa nenokārtoto parādsaistību dēļ ticispārdots piespiedu izsolē, parādnieks zaudē īpašumtiesības uz šo īpašumu unviņam ir pienākums to atbrīvot. Ja parādnieks labprātīgi atstāj nekustamoīpašumu, tiesu izpildītāja iesaiste nav nepieciešama un parādniekam nekādi papildusizdevumi nerodas.

Kas notiek, ja parādnieks īpašumuneatbrīvo labprātīgi?

Japarādnieks īpašumu neatbrīvo labprātīgi, nekustamā īpašuma ieguvējam (personai,kas īpašumu iegādājusies izsolē) nav citu iespēju, kā vērsties pie tiesuizpildītāja ar lūgumu ievest viņu īpašuma valdījumā piespiedu kārtā.

Šādāgadījumā parādniekam būs jāsedz visi ar nolēmuma par ieguvēja ievešanunekustamā īpašuma valdījumā izpildi saistītie izdevumi. Tomēr arī piespieduizpildes stadijā parādniekam vismaz divreiz vēl tiek dota iespēja pašam atbrīvotnekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu.

Kā notiek ieguvēja ievešananekustamā īpašuma valdījumā?

Kārtību,kādā tiesu izpildītājs veic ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumāpiespiedu kārtā, regulē Civilprocesa likuma 74.² nodaļa.

Saskaņāar Civilprocesa likuma minētajā nodaļā noteikto kārtību tiesu izpildītājs,uzsākot nolēmuma piespiedu izpildi, vispirms ierakstītā pasta sūtījumā nosūta vaiarī izsniedz parādniekam paziņojumu par pienākumu atbrīvotnekustamo īpašumu un nodot to ieguvējam. Paziņojumā tiesu izpildītājs norādaarī datumu, kurā notiks ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, japarādnieks telpas neatbrīvos pats.

Līdzpaziņojumā norādītajam datumam parādniekam tiek dota iespēja atbrīvot nekustamoīpašumu, izvest savas mantas no īpašuma un nodot nekustamo īpašumu jaunajamīpašniekam, ko praksē vairumā gadījumu parādnieki arī izdara, jo apzinās, kapalikt ilgāk īpašumā viņam vairs nav tiesiska pamata – ir stājies spēkātiesas nolēmums, ar kuru īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu ir ieguvusi citapersona.

Ja līdzpaziņojumā norādītajam datumam īpašums tomēr netiek atbrīvots, tiesuizpildītājs dodas uz nekustamo īpašumu un uzaicina parādnieku atbrīvotnekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopāar ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvo kopā ar viņa ģimeni.

Jāmin, ka pie ievešanas nekustamāīpašuma valdījumā katrai no pusēm – gan nekustamā īpašuma ieguvējam, ganparādniekam ir tiesības katram pieaicināt divus lieciniekus.

Kas notiek,ja parādnieks ignorē tiesu izpildītāja uzaicinājumu un neatbrīvo nekustamoīpašumu?

Ja tiesu izpildītāja uzaicinājums atbrīvotnekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopāar ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvo kopā ar viņa ģimeni, netiekpildīts, tiesu izpildītājs izskaidro parādniekam, ka tādā gadījumā īpašumāesošā manta tiks aprakstīta, novērtēta, izvesta un nodota mantas glabātājamglabāšanā un ka parādniekam būs pienākums segt ar šīm darbībām saistītosizdevumus (transporta izdevumus, izmaksas par mantu glabāšanu).

Ja arī pēc tam parādnieks tomēratsakās atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstātnekustamo īpašumu, tikai tādā gadījumā tiesu izpildītājs apraksta un novērtēnekustamajā īpašumā esošo kustamo mantu, ieceļ mantas glabātāju, mantu izved unnodod mantas glabātāja glabāšanā.

Visas šīs darbības, tai skaitāparādnieka atteikšanos atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas unatteikšanos atstāt nekustamo īpašumu tiesu izpildītājs fiksē aktā, kura vienueksemplāru pēc tam izsniedz parādniekam vai pilngadīgam viņa ģimenes loceklim,kura klātbūtnē veikta ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšanaitiesu izpildītājs var pieaicināt policijas pārstāvjus.

Parieguvējam nododamo nekustamo īpašumu tiesu izpildītājs sastāda atsevišķu aktu,kurā norāda nekustamā īpašuma stāvokli un pie tā piederošās kustamās lietas, konodod ieguvējam. Ar šo brīdi ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumāuzskatāma par pabeigtu.

Kas notiek,ja parādnieks ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā noteiktajā laikā neierodas?

Tātad, kā jau minēts iepriekš, jalīdz paziņojumā norādītajam datumam īpašums tomēr netiek atbrīvots, tiesuizpildītājs dodas uz nekustamo īpašumu, lai uzaicinātu parādnieku atbrīvotnekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopāar ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvo kopā ar viņa ģimeni.

Tomēr, ja ievešanainekustamā īpašuma valdījumā noteiktajā laikā ne parādnieks, ne kāds no pilngadīgiemviņa ģimenes locekļiem neierodas un nav ziņu par viņu neierašanās iemeslu vaiarī viņi nav ieradušies attaisnojoša iemesla dēļ, tiesu izpildītājs ievešanu valdījumā atliek.

Tiesu izpildītājsatkārtoti nosaka datumu, kurā notiks ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, unpaziņo par to parādniekam un nekustamā īpašuma ieguvējam. Šajā laikāparādniekam un viņa ģimenes locekļiem joprojām ir iespēja īpašumu atbrīvotpašiem.

Tikai tad, jane parādnieks, ne kāds no pilngadīgiem viņa ģimenes locekļiem nav ieradiesievešanai nekustamā īpašuma valdījumā arī atkārtoti noteiktajā laikā un navziņu par viņu neierašanās iemeslu vai arī viņi nav ieradušies tāda iemesla dēļ,kuru tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, telpas tiek atvērtaspiespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim un diviem lieciniekiem.

Tiesu izpildītājs apraksta unnovērtē nekustamajā īpašumā esošo kustamo mantu, ieceļ mantas glabātāju, mantuizved un nodod mantas glabātāja glabāšanā.

Visas šīs darbības tiesu izpildītājsfiksē aktā, kura vienu eksemplāru parādnieks pēc tam ir tiesīgs saņemt.

Par ieguvējam nododamo nekustamoīpašumu tiesu izpildītājs sastāda atsevišķu aktu, kurā norāda nekustamā īpašumastāvokli un pie tā piederošās kustamās lietas, ko nodod ieguvējam. Ar šo brīdiieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā uzskatāma par pabeigtu.

Kas notiek ar no īpašuma izvestajāmmantām?

Parādniekamir tiesības mēneša laikā saņemt glabāšanā nodoto mantu, samaksājot spriedumaizpildes izdevumus.

Ja parādnieks atsakās maksāt spriedumaizpildes izdevumus, tiesu izpildītājs aiztur parādnieka mantu tādā vērtībā,kāda nepieciešama sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet pārējo mantu nododparādniekam.

Aizturēto mantu, tāpat kā gadījumā,ja parādnieks mēneša laikā neierodas saņemt glabāšanā nodoto mantu, tiesuizpildītājs pārdod saskaņā ar Civilprocesa likuma 71. nodaļas, kurāregulēta piedziņas vēršanas uz kustamo mantu kārtība, noteikumiem.

Mantas pārdošanā saņemtā nauda tiekieskaitīta sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet varbūtējais naudaspārpalikums izmaksājams parādniekam. Par mantas pārdošanu tiesu izpildītājspaziņo parādniekam, ja viņam ir ziņas par parādnieka dzīvesvietu.

Mantu, kurainav tirgus vērtības vai kuru nevar pārdot un kuru parādnieks mēneša laikā navieradies saņemt (samaksājot sprieduma izpildes izdevumus), tiesu izpildītājsiznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu.

Kā risināmi strīdi unsūdzības sakarā ar ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā?

Tiesu izpildītāja darbības piedzinējs vai parādnieks Civilprocesa likuma632. pantā noteiktajā kārtībā, iesniedzot motivētu sūdzību, var pārsūdzēt rajona(pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā nopārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram navpaziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.

Tiesa,izskatot sūdzību par tiesu izpildītāja darbībām, var atzīt konkrētu tiesuizpildītāja darbību par prettiesisku un to atcelt.

Ņemams vērā,ka tā valdītāja iebildumi, no kura nekustamais īpašums pārgājis uz ieguvēju(parādnieka jeb bijušā valdītāja), kā arī trešo personu (visbiežāk –īrnieku) iebildumi pret izsolē iegūtā nekustamā īpašuma nodošanu neapturievešanu valdījumā. Agrākais valdītājs un trešās personas savas tiesības varpierādīt, tikai ceļot prasību tiesā.

Vēršamuzmanību, ka saskaņā ar Civillikuma 2130. pantu lietas iznomātājam vaiizīrētājam jānodod lieta nomniekam vai īrniekam, viņam jādod iespēja to lietotun nomniekam ievākt no tās augļus. No minētā secināmas, ka īres tiesiskās attiecībasnerada valdījumu, tomēr nomniekam vai īrniekam kā lietas turētājam saglabājastiesības lietot tam nodoto lietu.

Tikai tādasūdzība, ko tiesā iesniedz trešā persona, kuras valdījumā nododamaisnekustamais īpašums atrodas, aptur ievešanu valdījumā līdz sūdzībasizskatīšanai. Sūdzības apmierināšana nekavē nekustamā īpašuma ieguvēju celtvispārējā kārtībā prasību pret nekustamā īpašuma valdītāju.

Tāpat likumāir noteikts, ka par savu darbību tiesu izpildītāji ir disciplināri atbildīgi:

-          tieslietuministrs var ierosināt disciplinārlietu pret tiesu izpildītājupēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēcpaša iniciatīvas par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvoaktu būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts vai privātpersonuinteresēm;

-         Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome varierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vaiprokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc pašas iniciatīvaspar profesionālās ētikas un citu ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbībusaistītu iekšējo normatīvo aktu pārkāpumu.

Ja, izvērtējotierosinātās disciplinārlietas materiālus, tiesu izpildītāja rīcībā tiek konstatētipārkāpumi, viņam tiek piemērots kāds no likumā paredzētajiem disciplinārsodiem –izteikta piezīme, izteikts rājiens, uzlikts naudas sods no 150 līdz 5000 euroapmērā vai pat atcelšana no amata.

Kādasir zvērinātu tiesu izpildītāju izmaksas sakarā ar ievešanu nekustamā īpašumavaldījumā?

Saskaņā ar Ministrukabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 451 7.6. apakšpunktuamata atlīdzības takse par ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā ir 130,00 euro. Ja ievešanas valdījumā procesānepieciešams aprakstīt īpašumā esošo mantu, papildus maksājama takse, kasatkarībā no aprakstāmās mantas daudzuma variē no 40,00euro līdz 270,00 euro. Papildus minētajām summām, japarādnieks atsakās atvērt telpas un pats izvest sev piederošo mantu,parādniekam būs jāsedz arī izdevumi par atslēdznieka, krāvēju, transporta,mantas glabāšanas, kā arī citiem pakalpojumiem. Šo izdevumu apmērs atkarīgs nokatras konkrētās lietas apstākļiem un var sasniegt pat 1000 euro.

Papildus funkcijām nolēmumu izpildēzvērināti tiesu izpildītāji pēc ieinteresēto personu lūguma veic arī šādasTiesu izpildītāju likuma 74. pantā uzskaitītas amata darbības:

1) piegādātiesas pavēstes un citus dokumentus;

2) fiksēfaktus;

3) veicmantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā;

4) rīkopubliskās izsoles;

5) vada mediāciju kā sertificēts mediators atbilstoši Mediācijaslikumā paredzētajiem noteikumiem un kārtībai.

Darbību pamatā ir nevisizpildu dokuments, bet ieinteresētās personas rakstisks lūgums veikt kādu nominētajām amata darbībām. Ieinteresētā persona ir fiziska vai juridiskapersona, kura pati vai ar pārstāvja palīdzību vēršas pie zvērināta tiesuizpildītāja ar rakstisku lūgumu, piemēram, piegādāt dažāda veida brīdinājumuspar pienākumu izpildīt saistības, par līguma laušanu u. tml.

Kāzvērināts tiesu izpildītājs piegādā tiesas pavēstes un citus dokumentus? Plašāk sadaļā.

Kasir zvērināta tiesu izpildītāja veikta fakta fiksēšana? Plašāk sadaļā.

Kādos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs veic mantas apraksti kopīgasmantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā?

Lai lūgtu zvērinātam tiesuizpildītājam sastādīt kopīgās mantas sarakstu, šāds lūgums jāizsaka abiem (vaivisiem, ja tādi ir vairāki) kopīpašniekiem, jo Tiesu izpildītāju likuma 74.panta kārtībā zvērināti tiesu izpildītāji nevar veikt piespiedu darbības, taiskaitā izšķirt kādas mantas piederības strīdu.

Savukārt mantas apraksti mantojumalietā zvērināts tiesu izpildītājs veic, sastādot aktu par mantojuma inventārasarakstu mantojuma lietā. Šādu aktu zvērināts tiesu izpildītājs sastāda,pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu un ieinteresētās personasiesniegumu, kurā izteikts lūgums sastādīt mantojuma inventāra sarakstu.

Zvērinātatiesu izpildītāja darbības mantojuma inventāra saraksta sastādīšanā noteiktas Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumos Nr. 543 "Mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas kārtība".

Kādosgadījumos zvērināts tiesu izpildītājs rīko publiskās izsoles?

Zvērināti tiesu izpildītāji kāamatpersonas, kuru ikdienas funkcijās ietilpst kustamās mantas un nekustamāīpašuma piespiedu izsoļu rīkošana, var savas profesionālās iemaņas piedāvāt,sniedzot pakalpojumus arī citām personām, kam nepieciešams savu mantu pārdotizsolē.

Publisku izsoļu rīkošana ir amatadarbība, ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, civiltiesiska darījuma ietvarosizsolē realizējot mantu, kuras atsavināšanai nav šķēršļu un kas nav izņemta nociviltiesiskās apgrozības. Publiskās izsoles rīkošana ietver sevī vienu vaivairākas no šādām darbībām: izsoles izsludināšana, izsoles novadīšana unizsoles akta sagatavošana. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums rīkotiesatbilstoši ieinteresētās personas iesniegtajiem izsoles noteikumiem, bet viņšnav par atbildīgs par to saturu. Ja zvērinātam tiesu izpildītājam rodas šaubas,vai izsoles nosacījumi atbilst labai ticībai vai tiesību aktiem, viņš atsaka publiskāsizsoles rīkošanu.

Zvērināta izpildītāja darbībaspubliskas izsoles rīkošanā noteiktas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītājupadomes 2014. gada 4. jūlija metodiskajos norādījumos “Noteikumi par publiskajām izsolēm”.

Kādos gadījumos zvērināts tiesuizpildītājs vada mediāciju?

Tiesības vadīt mediācijas procesu irsalīdzinoši jauna zvērināta tiesu izpildītāja amata darbība.Laiiegūtu šīs tiesības, zvērinātam tiesu izpildītājam ir jāiziet papildusapmācība un jāiegūst mediatora sertifikāts.

Pēc sertifikāta iegūšanas zvērinātstiesu izpildītājs ir tiesīgs vadīt mediācijas procesu kā sertificēts mediators atbilstošiMediācijas likumā paredzētajiem noteikumiem un kārtībai.

Šobrīd liela daļa zvērinātutiesu izpildītāju atrodas mediatora apmācības procesā, lai iegūtu sertificētamediatora sertifikātu un varētu sniegt mediācijas pakalpojumus.

Saskaņā ar Tiesuizpildītāju likuma 74. panta pirmās daļas 2. punktu fakta fiksēšana ir viena nozvērināta tiesu izpildītāja amata darbībām, kuru zvērināts tiesu izpildītājsveic pēc ieinteresētās personas lūguma.

Fakta fiksēšana irkonkrētu lietu, parādību, stāvokļa vai darbību, kas ir uztveramas ar cilvēkamaņu orgāniem un pēc vajadzības nosakāmas ar speciāliem tehniskajiem līdzekļiemvai mērierīcēm, formulēšana vārdos, kas tiek ierakstīti aktā par faktafiksēšanu.

Kadvar noderēt fakta fiksēšana?

• nopludinātas telpas;
• acīmredzami nekvalitatīvi veikts remonts vai sniegtscits pakalpojums;
• liegta piekļuve īpašumam;
• jānodod vai jāpieņem manta;
• jāpierāda elektroniskā vidē izvietotas informācijas esība(e-pasta vēstule; SMS sarakste, reklāma, sludinājums, publikācija u.c.);
• radies konflikts, kura apstākļi būtu dokumentālijāfiksē;
• jādokumentē kādas norises gaita;
• problēmas īstenot saskarsmes tiesības;
• radusies kāda cita situācija, par kuru jānodrošinapierādījumi.

Kasir akts par fakta fiksēšanu?

Akts par fakta fiksēšanu ir rakstveida pierādījums.To var izmantot tiesā, policijā un citās valsts vai pašvaldības institūcijās,kā arī savstarpējā strīdu risināšanā, lai pierādītu savus apgalvojumus.

Kāatrast zvērinātu tiesu izpildītāju?

Faktu fiksēšanu pēc ieinteresētās personasrakstveida lūguma veic zvērināts tiesu izpildītājs, kas praktizē tāsapgabaltiesas teritorijā, kurā fiksējams fakts.

Šeit var iegūtaktuālu informāciju par visu Latvijā praktizējošu zvērinātu tiesu izpildītājuprakses vietām, kontakttālruņiem, e-pastiem un pieņemšanas laikiem.

Kādusfaktus var nofiksēt?

Zvērināts tiesu izpildītājs formulē vārdos unieraksta aktā tikai to, ko pats redz, dzird vai kā savādāk uztver vai ko nolasano mērierīču rādītājiem konkrētajā fakta fiksēšanas vietā un brīdī, piemēram,informāciju (liecības, dokumentus, tajā skaitā elektroniskajā vidē), darbību,objekta vizuālo stāvokli u.c.

Kādiir priekšnoteikumi, lai nofiksētu faktu?

Zvērinātstiesu izpildītājs veic fakta fiksēšanu, pamatojoties uz ieinteresētās personasrakstveida iesniegumu. Iesniegumā ir jānorāda:

• kādu faktu iesniedzējs lūdz fiksēt;
• kādam mērķim fakta fiksēšana ir nepieciešama;
• formu, kādā nofiksētais fakts aktā jāatspoguļo – digitālā vai rakstveida formā;
• veidu, kādā izsniedzams akts – papīra formā vai elektroniski.

Kasir ieinteresētā persona?

Ieinteresētāpersona ir fiziska vai juridiska persona, kura pati vai ar pārstāvja palīdzībuvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja ar lūgumu nofiksēt faktu.

Kasir fakta fiksēšanas mērķis?

Fakta fiksēšanas mērķis ir palīdzētieinteresētajai personai pierādīt konkrēta fakta esību. Piemēram, to, kaieinteresētajai personai appludināts dzīvoklis. Fakta fiksēšana šādā situācijāpalīdzētu pierādīt, ka appludināšana noteiktā laikā un vietā notikusi, kā arīatspoguļotu tās apmērus. Fakta fiksēšanas mērķim jābūt tiesiskam!Aizliegts fiksēt ieinteresētās personas prettiesiskas darbības.

Cik izmaksā fakta fiksēšana?   

Ieinteresētajai personai jāsedz:

• zvērināta tiesu izpildītāja amataatlīdzības takse;
• fakta fiksēšanas izdevumi.

Taksesapmērs noteikts Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumu Nr.451“Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm” 8.2.punktā, bet nepieciešamo izdevumu apmērs nosakāms saskaņā ar Ministru kabineta2014. gada 7. janvāra noteikumiem Nr.9 “Noteikumi par izpildu darbību veikšanainepieciešamajiem izdevumiem”.

Lai kļūtu par tiesu izpildītāju un tādējādi iedzīvotājiem visā valstī būtu nodrošināta vienlīdzīga iespēja vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja izpildīt viņa rīcībā esošos izpildu dokumentus, tiek rīkoti zvērināta tiesu izpildītāja eksāmeni.

Tieslietu ministrija un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir atbildīgās iestādes par zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena rīkošanu. Parasti zvērināta tiesu izpildītāja eksāmens tiek rīkots ne retāk kā vienu reizi gadā. Tieslietu ministrs eksāmena dienu izsludina oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vismaz mēnesi pirms eksāmena. Pēc šīs publikācijas mēs (LZTIP) savā mājas lapā publicējam eksāmena norises dienu.

Pretendentam nepieciešamas zināšanas dažādās jomās: vispārējā tiesību teorija;  konstitucionālās tiesības; administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības; Tiesu izpildītāju likums un no tā izrietošie normatīvie akti; civiltiesības un civilprocesa tiesības; finanšu un nodokļu tiesības; darba tiesības; jūras tiesības; komerctiesības; starptautiskā civilprocesuālā un kriminālprocesuālā sadarbība; lietvedība un arhīvniecība.

Vairāk informācija "Tiesu izpildītāju likumā".

Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs irzvērināta tiesu izpildītāja darbinieks, kas vismaz gadu ir nostrādājis šīzvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidāta amatā un kuru tieslietu ministrspēc zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena nokārtošanas un pozitīvaLatvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes novērtējuma saņemšanas ir apstiprinājiszvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā.

Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs varaizvietot zvērinātu tiesu izpildītāju viņa atvaļinājuma un slimības laikā.Aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju, palīgs veic visas zvērināta tiesuizpildītāja funkcijas.

Pārējā laikā ar katrā konkrētā lietāizsniegtu zvērināta tiesu izpildītāja atļauju zvērināta tiesu izpildītājapalīgam ir tiesības:

• veiktamata darbības, lai nodrošinātu tiesas un citu institūciju un amatpersonunolēmumu izpildi, izņemot lēmuma pieņemšanu par izpildu lietvedības izbeigšanu,kā arī parādnieka kustamās mantas vai nekustamā īpašuma izsoles noturēšanu;
• piegādāttiesas pavēstes un citus dokumentus;
• veiktmantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vaimantojuma lietā.

Par zvērināta tiesu izpildītāja palīgakandidātu var būt persona, kas:

• sasniegusidivdesmit viena gada vecumu;
  
• irLatvijas Republikas pilsonis;
  
• protvalsts valodu augstākajā līmenī;
• pēcakreditētas studiju programmas apguves ieguvusi otrā līmeņa augstākoprofesionālo izglītību tiesību zinātnē vai tiesību maģistra studiju programmāun jurista kvalifikāciju vai apgūst tiesību zinātnes šādā programmā.

Par zvērināta tiesu izpildītāja palīgakandidātu nevar būt Tiesu izpildītāju likuma 13. panta 2., 3., 4., 5., 6., 7.,8. un 9.punktā minētās personas. Tātad par zvērināta tiesu izpildītāja palīgakandidātu, piemēram, nevar apstiprināt personu, kuru tiesa atzinusi parmaksātnespējīgu.

Personu zvērināta tiesu izpildītājapalīga kandidāta amatā apstiprina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome,pamatojoties uz šīs personas darba devēja – zvērināta tiesu izpildītāja –priekšlikumu. Pēc apstiprināšanas zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidātaamatā palīga kandidāts sagatavojas zvērināta tiesu izpildītāja amata darbībuveikšanai, darbojoties zvērināta tiesu izpildītāja vadībā un izpildotatsevišķus uzdevumus zvērināta tiesu izpildītāja uzraudzībā.

Personu sūdzības par zvērinātu tiesuizpildītāju vai to palīgu pieļautajiem disciplinārajiem pārkāpumiem izskataTieslietu ministrija un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, 

Ministrijas un padomes kompetence irnošķirta:

Tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietupar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtiskupārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts vai privātpersonu interesēm.

 LatvijasZvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātutiesu izpildītāju par:

• LatvijasZvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu pārkāpumu;
• profesionālāsētikas normu pārkāpšanu;
• LatvijasZvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprinātās metodikas neievērošanu;
• cituar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu iekšējo normatīvo aktu,piemēram, padomes metodisko norādījumu, pārkāpumu.

Ne tieslietu ministrs, ne LatvijasZvērinātu tiesu izpildītāju padome uz personas sūdzības pamata nav tiesīgiapturēt vai atlikt izpildu darbības. Tiesībaspieņemt lēmumu par izpildu darbību atlikšanu konkrētā izpildu lietā ir tikaizvērinātam tiesu izpildītājam vai tiesai, Civilprocesa likumānoteiktajā kārtībā izskatot sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām.

Gan tieslietu ministrs, gan LatvijasZvērinātu tiesu izpildītāju padome ierosināto disciplinārlietu nododizskatīšanai zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisijai.

Disciplinārlietukomisija sastāvno:

• 2 Tieslietuministrijas pārstāvjiem;
• 2 zvērinātutiesu izpildītāju kopsapulcē ievēlētiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem;
• 1 Augstākāstiesas priekšsēdētāja norīkota Augstākās tiesas tiesneša.

Disciplinārlietukomisija var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

• izbeigtdisciplinārlietu;
• nepiemērotdisciplinārsodu un lēmumu nosūtīt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei,lai tā izskaidrotu zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību;
• uzliktzvērinātam tiesu izpildītājam disciplinārsodu;
• ierosināttieslietu ministram atcelt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata.

Disciplinārsodaveidi:

• piezīme;
• rājiens;
• naudas sods no 150līdz 5000 EUR apmērā;
• atcelšana noamata.